Hej Hej,




Dzīvnieki, daba un nezināmais mani vienmēr ir fascinējis. Es definēju nezināmo kā jebko, kas ir jauns, nesaprasts, nepārbaudīts, ko nerāda televīzijā vai ko nemāca skolās.

Pēdējais vidusskolas gads. Bija pienācis laiks izlemt, ko vēlos darīt savā dzīvē. Man nebija ne jausmas, kas es esmu un kur es eju. Kāda ir manas dvēseles misija un ko es varu dot pasaulei un Mātei Zemei?


Iestājos Latvijas Universitātē. Es domāju – lai arī kāda būtu mana nākotne, esmu pārliecināta, ka man noderēs vadības prasmes. Pirmajā gadā es atklāju, ka tas ir ļoti nogurdinoši, un nolēmu to pabeigt neatkarīgi no saviem novērojumiem. Visu mūžu esmu centusies darīt to, ko vēlos un kas nav pret manu gribu. Universitāte nebija vieta, kur es gribēju būt 24/7, bet tas man deva ieskatu tam, ko es nevēlos. Studiju gados man bija pārsteidzoša pieredze apmaiņas programmas laikā Monpeljē, Francijā. Tajā laikā manā dzīvē ienāca vairākas skaistas dvēseles apkārtējo cilvēku veidolā.

Pēc universitātes beigšanas plāns bija sāk savu karjeru, tā dara lielākā daļa cilvēku, kāpēc gan ne?




Otro reizi mūžā man nebija ne jausmas, ko es darīšu. Divus gadus strādājot ikdienas rutīnā no 8:00 līdz 17:00, es atskārtu, ka šādi pavadīt savu dzīvi es nevēlos.


Es biju pilnīgi sagrauta – morāli, emocionāli un pilnīgi nelaimīga. Es nezināju, ko vēlos darīt, kā sevi piepildīt, kas mani aizrauj un spēj noturēt uzmanību ilgāk par trim mēnešiem?


Nolēmu pārcelties uz Dāniju un turpināt studijas, apgūstot ko nezināmu. Es domāju, ka nāks apgaismība. Vai starptautiskais mārketings un pārdošana mani interesēja? Kā ar loģistiku? Noteikti nē, bet man patika nezināmais aspekts un tas, kas no tā varētu iznākt.









Arī Dānijas Universitāte man piedāvāja iespēju pieteikties apmaiņas programmai. Mans sapnis bija apmeklēt Indonēziju. Es izvirzīju Indonēziju par savu prioritāro valsti un ieguvu iespēju turp doties.

Es biju tik laimīga! Mans sapnis piepildījās. Pārmaiņas sākas katrā no mums, mūsu sirdīs. Tas bija skaists gads, viens no maniem līdz šim aizraujošākiem ceļojumiem. Paldies Visumam.

Atgriezos Dānijā un 2019. gadā pabeidzu studijas. Tur es atkal biju punktā, kur vajadzēja kaut ko darīt, drīzāk - strādāt. Es sapratu, ka man nav vēlmes nākotnē dalīties ar apgūto, izņemot ar pieredzi.
















Sākās pandēmija. Brīdī, kad saslimu, es sapratu, ka ir pienācis laiks attīstīt savu biznesu. Nolēmu apciemot savu dzimteni un pavadīt laiku kopā ar ģimeni Latvijas laukos. Šeit dzima ideja par kucēnu pārdošanu Dānijā.


Pandēmijas laikā bizness attīstījās tik strauji, es strādāju tik intensīvi kā nekad un arī nopelnīju tik daudz naudas kā nekad agrāk.


Es darīju to, kas man patīk.


Tas bija nezināmais, interesantais, tas mani mudināja celties un darīt 24/7 vairāk nekā 2 gadus.

​











Tad kādā skaistā dienā, slēpojot Alpos, guvu traumu, kas deva impulsu manai transformācijai.

Mana labā roka tika izsista no vietas un rehabilitācija ilga 2 mēnešus. Paldies manai ģimenei, īpaši māsai Līvai, kura bija man blakus atveseļošanās laikā.

Un kādā jaukā dienā tiku iepazīstināta ar saviem skolotājiem Jāni un Intu Brūniem. Ieejot viņu mentorprogrammā un atverot sadaļu Viņpus redzamās pasaules - BINGO! Beidzot ir kāds, kurš atbild uz maniem jautājumiem un ved mani pie atbildēm, kuras esmu meklējusi visu savu dzīvi.


Lai rastu sevī atbildes, uzdevu sev jautājumus. Ko es gribu? Kā es raksturotu savas vēlmes? Kāpēc es neesmu tur, kur vēlos būt? Kāpēc es tā uzvedos? Es sāku sevi izglītot, lai izprastu cēloņu un seku sakarības notikumiem manā dzīvē.


Dzīve ir mūsu spogulis. Ieskatoties uz sevi spogulī, es sapratu, ka neesmu tā, ko es tur redzu. Manā dzīvē pietrūka kaut kas ļoti pašsaprotams, kaut kas ļoti svarīgs – mīlestība pret sevi. Biju tik aizņemta, domājot par citiem, ka aizmirsu par svarīgāko savā dzīvē – sevi.


Mīlestību pret sevi var iemācīties no jauna vai veiksmīgi atcerēties, ja tu esi gatavs saskaries ar savu upuri vai tirānu, kurš ir ielīdis tavā eksistencē.





Es sāku elpot.


Jā, tik vienkārši!


Man vajadzēja pāris elpošanas sesijas, lai saprastu, kur slēpjas mana nepatika pret sevi. ES redzēju to. Saprata to. Pieņēma to. Un no sirds transformēju priekā un mīlestībā.


Šodien esmu šeit kā Atdzimšanas elpošanas pasniedzēja. Esmu no sirds pateicīga par visu līdz šim piedzīvoto. Šī pieredze mani noveda pie sirdsdarba, lai es varētu palīdzēt citiem sasniegt to, ko viņu dvēseles vēlas.


Es nekad nepārstāju pētīt, nekad nepārstāju darīt to, kas man patīk, un vienmēr pārtraucu darīt lietas, kas man nesagādāja gandarījumu ilgtermiņā un turpināju virzīties uz priekšu.


Mans vēstījums ir būt godīgam pret sevi (EGO) savas Dvēseles un Augstākā Es priekšā. Dariet to tik ilgi, cik nepieciešams, līdz jūs sasniedzat stāvokli, kurā TU ESI LAIME.


Es joprojām mācos, izzinu un pilnveidoju sevi. Šim stāstam nav beigas, tas ir tikai sākums.


Laipni lūdzu manā laimes, veiksmes un vienotības pasaulē.

























Velta Redliha - Rebirthing Breathwork Facilitator



🇳🇿 +64 277027072 WhatsApp;
@velta_redliha Telegram;
veltaredliha@outlook.dk